Darba sludinājums

Vēstures biedrība meklē tirdzniecības pārstāvi grāmatu un pastkaršu izplatīšanā. Samaksa par darbu atkarīga no pārdošanas rezultātiem. Brīvs darba grafiks. Lūgums sūtīt CV un īsu motivācijas vēstuli uz epastu: vesturesbiedriba@gmail.com

LU Studentu gada balva

Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrības rīkotie kino vakari ir iekļauti LU Studentu gada balvas nominācijā Fakultāšu pasākumu izvērtējuma nominācijā.


Aicinām nobalsot:
https://spreadsheets.google.com/viewform?formkey=dFowR2VEMUs5TG5lV3JIUDlJSEpNbVE6MQ&theme=0AX42CRMsmRFbUy1hMWQ3Y2YyMC00ZjczLTQ1MjgtYmQ3My1hMjZkNTdmODJjODg&ifq

Kinovakari Vēstures un filozofijas fakultātē!

Rētainais Jūgendstils

Rīgas, kā vienas no pasaules skaistākajām pilsētām, skaistums meklējams pilsētas sejā -cilvēkos, kuri tajā dzīvo un mājās kurās dzīvo šie cilvēki. Mūsu pilsēta ir Jūgendstila metropole ne tikai pateicoties Alberta ielai, bet gan visai pilsētai, jo šī stila ēkas ir atrodamas visā Rīgā.

Tieši mazāk ievērotajām ēkām ir veltīta biedrības pastkaršu sērija. Esam izvēlējušies sešas ēku fasādes un to elementus, lai pievērstu tām uzmanību un aktualizētu pilsētas kultūras mantojuma nozīmi. Šīs ēkas vēl tikai gaida savu sakopšanu, un tās šobrīd rotā nevis prožektori nakts gaismā, bet gan rētas, kuras mājām pieņemts saukt par plaisām. Tāds ir šis rezultāts – rētainais jūgendstils pastkartēs. Rētainais Jūgendstils ir biedrības otrais projekts (2008. gads).

Kontakti pastkaršu iegādei, tirdzniecībai: vesturesbiedriba@gmail.com, +371 29864234 (Andris) vai www.neta.lv

Jauniela 25/29, 1903, V. Bokslafs

Vīlandes 4, 1908, arhit. K. Pēkšēns

Nometņu 45, ap 1903, arhit. H. Šēls, F. Šefels (?)

Baznīcas 5, 1907, arhit. F. Šefels

Audēju 7, 1899, arhit. A. Ašenkampfs

Brīvības 141, N. Lapidesa nams, 1903, arhitekts: P. Mandelštams

Padomju kultūras mantojums Rīgā

Biedrības pirmais projekts (2007. gads) ir pastkaršu sērija "Padomju kultūras mantojums Rīgā". 
Pats ikdienišķākais mūsu ielās ir sabiedriskās celtnes un pieminekļi, ko mēdz dēvēt par komunisma, jeb padomju mantojumu. Šīm ēkām un pieminekļiem mēs nereti paejam garām, pat nepaskatoties virsū šīm laikmeta zīmēm, kas mantotas no jau labu laiku pagājušas pagātnes, kas nepelnīti ilgi ignorēta. Projekta mērķis ir vizuāli estētiskā veidā pastāstīt par šādām ēkām un pieminekļiem Rīgas ielās. Nākotnē ir plānots pastkaršu izdošanu turpināt, pievēršoties ne tikai Padomju kultūras mantojumam.

Latvijas Zinātņu Akadēmija (1961)

Autors: O. Tilmanis

Sākotnēji augstceltne tika plānota kā kolhoznieku nams, paredzēts kolhoznieku rīkotajiem pasākumiem, kā arī tika domāts izveidot viesnīcu ar 320 vietām. Kad 1958. g. ēku nodeva ekspluatācijā, tā nonāca Zinātņu Akadēmijas rīcībā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. g. no augstceltnes smailes noņēma Padomju varu simbolizējošo piecstaru zvaigzni, taču eksterjerā joprojām saglabājusies sirpja un āmura simbolika.  

Uzvaras piemineklis padomju armijas karavīriem (1985)

Autoru kolektīvs: E.Bāliņš, E.Vecumnieks, V.Zilgalvis, L.Bukovskis, A.Gulbis, A.Bugajevs.

Pieminekļu ansambļa centrā obelisks (79 m), kas šķērsgriezumā veido piecstaru zvaigzni. Stari simbolizē piecus varonīgās cīņas gadus (1940-1945). Zvaigznes obeliska augšējā daļā veido spirāli, attēlojot ceļu uz uzvaru. Skulptūra „māte" simbolizē dzimteni, kas sagaida karavīrus. Uzvaras piemineklis ir populāra pulcēšanās vieta Otrā pasaules kara veterāniem.

Preses nams (1978)

Autors: J. Vilciņš

Padomju laikā atradās Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas (LKP CK) (partijas augstākais izpildorgāns) izdevniecības un republikānisko laikrakstu un žurnālu redakciju korpuss. Blakus bija paredzēta plašāka arhitektoniskā ansambļa celtniecība, kas netika īstenota. Krasta apbūves process atsākās pēc jauna plānojuma 21. gs. sākumā, kā pirmo uzbūvējot Hansabankas centrālo ēku (2004). 

Kontakti pastkaršu iegādei, tirdzniecībai:

vesturesbiedriba@gmail.com, +371 29864234 (Andris) vai www.neta.lv

Jāmaina pensiju sistēma – bērni maksā vecākiem

Aprēķinu tabula

Atkarībā no pēcnācēju skaita un veiksmes darba tirgū, būs atkarīgs pensijas lielums, jaunu pensiju sistēmu piedāvā vēsturnieki Andris Tihomirovs un Māris Mičerevskis

Līdzšinējās pensiju sistēmas Eiropā pastāv mazāk kā gadsimtu un kā redzams nav spējušas sevi pierādīt kā optimālas un ilgtspējīgas. Līdzīgi kā citur Eiropā, Latvijā sociālā budžeta jautājumi šobrīd ir viena no galvenajām grūtībām. Pensiju maksājumi sastāda jau gandrīz trešo daļu no valsts budžeta, ar tendenci palielināties. Šogad valsts pensijām no budžeta tiks atvēlēti 1,125 miljardi latu, kamēr kopējais sociālais budžets sastāda 1,520 miljardi latu. Kopējie sociālā budžeta ieņēmumi pārsniedz izdevumus par 334 miljoniem latu.

Līdz valstis sāka ieviest pensiju sistēmu mūsdienu izpratnē, līdz tam pastāvēja paaudžu solidaritātes princips vistiešākajā veidā – bērni uzturēja savus vecākus, nevis kā šobrīd, kad strādājošie uztur vairs nestrādājošos.

Mēs piedāvājam apspriešanai pensiju sistēmu, kura darbotos pēc sekojošiem principiem: bērniem uzsākot strādāt, viņu maksātā sociālā nodokļa lielākā daļa tiek novirzīta vecāku pensijas uzkrājumam, savukārt atlikusī daļa nonāk sociālā budžeta kopējā katlā. Proporciju sadalījumu nosaka valsts, pēc rūpīgu aprēķinu veikšanas, kura ir maināma pēc sociālā budžeta vajadzībām.

Mūsuprāt, sistēmu var kontrolēt un vadīt gan valsts, gan privātais sektors valsts uzraudzībā. Sociālā nodokļa daļa, kas paredzēta vecākiem, tiek sadalīta divās vienādās daļās un tiek uzkrāta katra vecāka individuālajā kontā. Iemaksas vecāku individuālajā kontā tiek veiktas tik ilgi, kamēr bērns vai bērni maksā sociālo nodokli. Vecuma pensijas izmaksa sākas iestājoties valstī noteiktajam pensionēšanās vecumam. Pensijas lielums tiek noteikts vadoties no uzkrājumu lieluma un plānotā vidējā mūža ilguma pēc pensionēšanās. Pensiju uzkrātais kapitāls jau pensijas izmaksas periodā var mainīties gan no paša kapitāla ienesīguma, gan no bērnu veiktajām iemaksām. Pensiju kapitāls tiek uzticēts valsts vai privātajam pensiju pārvaldītājam, kas iegulda to pēc dažāda veida stratēģijām, līdzīgi kā tas ir šobrīd ar otro un trešo pensiju līmeni.

Šobrīd viens no galvenajiem pastāvošās pensiju sistēmas klupšanas akmeņiem ir demogrāfiskie procesi, ieviešot šo sistēmu cilvēks var uzņemties demogrāfijas jautājumu uz sevi – atkarībā no pēcnācēju skaita un veiksmes darba tirgū, būs atkarīgs pensijas lielums. Šajā modelī bērnam, līdzīgi kā pirms modernās pensiju sistēmas ieviešanas, atjaunotos ekonomisks pamatojums, kas noteikti atstātu pozitīvu iespaidu uz dzimstības rādītājiem. Mūsu piedāvātā sistēma arī veicinātu nodokļu maksāšanu, jo liela daļa no nodokļiem aizietu nevis kādam svešam, bet vecākiem.

Ko darīt vecākiem bez bērniem? Pie risinājumiem varētu pieskaitīt bērnu adoptēšanas iespēju, personīgo uzkrājumu veidošana (iespējams ar īpašām atlaidēm vecākiem, kuriem nevar būt bērni) un protams valsts garantētā minimālā pensija, kura gan visticamāk pirmajos gados būtu neliela (pašlaik Latvijā tie ir 45 lati).

Kapitāla mantošana. Ja pensionāra dzīves laikā uzkrātais kapitāls netiek izmaksāts pilnībā, tad tas tiek mantots saskaņā ar mantošanas kārtību, kur daļa nonāktu visu bērnu pašu pensiju fondā, kas tādējādi nākotnē arī automātiski palielinātu pensijas. Otra daļa nonāktu dzīvesbiedra jau esošajā pensiju fondā, tādējādi palielinot esošo pensiju pēc dzīvesbiedra nāves.

Kas ir vecāki? Par vecākiem būtu uzskatāmi bērna juridiskie vecāki. Bērni, kuri sasniedzot pilngadību ir bez juridiskiem vecākiem, varētu sociālā nodokļa daļu, kas paredzēta vecāku uzkrājumam nemaksāt vispār.

Mūsuprāt, ieviešot sistēmu valsts iegūtu stabilu demogrāfisko situāciju, noteikti uzlabotos dzimstība. Vidēji pensionāru ienākumi varētu palielināties, nākotnē pensiju kapitālu mantojot, tie pat varētu sasniegt tādu līmeni, ka būtu jāapliek ar papildu nodokli, jo pensiju apmērs sasniegtu un pat krietni pārsniegtu pirms pensionēšanās vecuma algu. Šī sistēma uzlabotu attieksmi pret nodokļiem, jo vismaz par vienu no tiem būtu skaidri redzams, kur tas paliek, bez iedziļināšanās sarežģītajā valsts budžetā. Uzlabotos vispārējā atbildība par bērniem, viņu izglītību un nākotni.

Piemēri (skatīt ilustrāciju): Visos piemēros, vecākiem pirmais bērns piedzimst 20 gadu vecumā un sāk strādāt no 20 gadu vecuma. Vairāku bērnu ģimenēs katrs nākamais bērns piedzimst pēc diviem gadiem. Darba algas pieaugums visos piemēros ir 3% gadā, savukārt vecāku pensijas kapitāla uzkrājuma ienesīgums ir 4% gadā. Ikmēneša pensijas apmērs tiek rēķināts izdalot uzkrāto pensijas kapitālu uz 15 gadiem.

Aicinājums uz sadarbību

Šobrīd Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība veic darbu pie romiešu vēsturnieka Gaja Kornēlija Tacita darba „Ģermānija” grāmatas izdošanas. Kā zināms, tad šis darbs ir nozīmīgs rakstītais avots par Latvijas aizvēsturi, jo tajā pirmo reizi pieminēti Baltijas iedzīvotāji. Darba izdošanu nozīmīgu padara arī tā tulkojums, ko ir veicis valodnieks Jānis Endzelīns, padarot šo izdevumu vērtīgu ne tikai no vēstures, bet arī no valodniecības viedokļa.

Uz šo brīdi biedrība, sadarbībā ar Vēstures un Filozofijas fakultātes profesoru Hariju Tumanu, ir sagatavojusi ievadrakstu un komentārus šim darbam. Grāmatas izdošanai nepieciešami vēl 640 lati.  Ar šo aicinājumu piedāvājam Jums sadarbību grāmatas tapšanā, ziedojot naudas līdzekļus. Biedrība izteiks rakstisku pateicību katram ziedotājam, iekļaujot pateicības tekstu grāmatas ievadā.

Rekvizīti naudas pārvedumam:

Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība

Reģ. Nr. 50008112301

Banka: A/S Swedbank 

LV71HABA0551016213356

Mērķis: Ziedojums Tacita Ģermānijas izdošanai